Es gribu perfektas krūtis!

Šķiet, krūšu izmērs un forma ir tēmas, kas krustu šķērsu apspriestas tūkstošiem reižu gan visos iespējamos sieviešu preses izdevumos, gan ar draudzenēm virtuvē pie vīna glāzes. Šoreiz mēs nedosim miljonu vērtus padomus un neatklāsim burvju receptes, kā tikt pie savām sapņu krūtīm. Parunāsim par to, kas īsti dzen mūs izmisumā, domājot par savu krūšu neīsto lielumu un nepareizo formu, un galu galā, ko par to patiesībā domā vīrieši.

Ja tu vari likt roku uz sirds un apgalvot – man ir ideālas krūtis, esi viena no nedaudzajām laimīgajām. Pārsvarā daiļais dzimums ir gauži nikns uz pašu Radītāju, kā arī uz senču gēniem par to, ka nevar lepoties ar perfekta lieluma krūtīm. Jāsaka gan, kā gadījies, kā ne, izpratne par ideālo lielumu ir stipri atšķirīga. Citai vajag pavisam pavisam nedaudz, bet cita vēlas tikt pie ievērojama paskata “bumbuļiem”, sak, tā, lai vīrieši atskatās un arī pašas vīrietis būtu sajūsmā.

Elīna (27). Es jau kādu laiku domāju par krūšu implantiem. Man ir B izmērs. Nejūtos sava vīrieša acīs iekārojama. Man ir arī draudzene, kura šo operāciju jau veikusi, un iedrošināja mani, ka tas nav ne briesmīgi, ne sāpīgi. Man patīk, kā viņa šobrīd izskatās. Vai mans draugs mani mīlēs vairāk? Ceru, ka jā, jo pašlaik man šķiet, ka viņam interesē arī citas sievietes, un tieši tās perfektās un smukās. Varbūt, ja būšu tieši tāda, mūsu attiecības uzlabosies, viņš mani vairāk iekāros.

Zanda (30). Drīzumā gatavojos veikt šo operāciju. Man visu laiku bijušas ļoti mazas krūtis un sportisks augums. Esmu pat savulaik sadūšojusies kailfoto, bet tas ne tuvu nebija tas, ko biju iedomājusies. Bildes ir skaistas, bet...man nav krūšu. Man vispār grūti pateikt, kāpēc esmu tā izlēmsi, laikam sevis dēļ, tā vienkārši jutīšos labāk. Nē, neviens vīrietis nav man neko par to ne teicis, ne ieminējies. Man vienkārši pašai liekas, ka nav, ko likt krūšturī. Blakus draudzenēm, kurām ir pat ievērojami lielākas krūtis kā man, jūtos neērti, jo liekas, ka visi šo manu nepilnību redz.

Ne jau tikai meitenes ar šķietami mazām krūtīm pārdzīvo par savām auguma nepilnībām. Arī lielkrūtainajām ir, ko teikt.

Anda (31). Ak, kungs! Laimīgās ar mazajām krūtīm! Man ir D/E izmērs. Mūždien esmu mocījusies ar krūšturu meklēšanu, jo apkārtmērs ir normāls – 75. Viss gāžas laukā, viss šūpojas un izspiežas. Es saprotu, ka man vēl nav galējais variants, ir sievietes ar vēl lielāku izmēru, bet tas man nav mierinājums. Man nepatīk tik lielas krūtis. Nekad nevaru uzvilkt kleitu bez lencītēm, nekad nevaru nēsāt kaut ko bez krūštura. Kad gāju skolā, fizkultūras stundā piedalījos ar divām sporta augšiņām, pa virsu kopējai peldkostīms un tad tikai T-krekls. Tas tāpēc, lai puikas par mani nesmietos, ka krūtis šūpojas, kad skrienu krosu. Esmu pat domājusi par samazināšanas operāciju, jo pēc bērna krūtis kļuva mīkstākas un nokarenākas, bet izmērs nemainījās. Es gan nevaru saņemties uz tik lieliem izdevumiem, jo zinu, ka samazināšana ir pat dārgāka par palielināšanu.

Ilze (36). Man ir normāls C izmērs, bet tomēr gribētu mazākas krūtis. Tā kā man nav ne izteikta dibena, ne gurnu, liekas, ka dēlim priekšā piešūti divi bumbuļi. Ar push up vispār  viss veļas laukā. Manam vīrietim gan patīk, bet ne jau viņam ar tām ir jāstaigā.

Psihologi gan apgalvo, ka lielākoties sievietēm, kas vēlas mainīt savu krūšu izmēru, ir psiholoģiskas dabas problēmas, zems pašnovērtējums, neticība sev, tieksme dzīties pakaļ filmu varoņu perfektajam izskatam un plakātu modelēm. Ieraugot Victoria’s Secret modes skati un dzīvesbiedra ieinteresēto skatienu, kas lūkojas TV ekrānā, tiek pieņemts tūlītējs lēmums pārdot vai pašu māti, lai tikai varētu veikt maģisko ķirurģisko manipulāciju, kas izmainīs visu dzīvi. Bet skaudrā patiesība ir tāda, ka brīnumi nenotiek - ne jau krūtīs slēpjas ģimenes laime un ne krūtis spēj paglābt no neizbēgamā.

Kaspars (37). Esmu bijis precējies divas reizes. Pirmo reizi bija “parasto” krūšu īpašniece, otro reizi apprecējos ar par mani 10 gadus jaunāku meiteni, kurai bija ideāls augums un arī samērīga izmēra silikona krūtis. Par viņas izskatu nevaru teikt nevienu sliktu vārdu, bet patiesība ir tā, ka mēs pēc gada kopdzīves izšķīrāmies. Ja nav savstarpējās saskaņas, sapratnes, cieņas vienam pret otru, nekādas krūtis, mati, nagi, ragi nelīdzēs. Tajā brīdī, kad strīdējos vai arī tad, kad šķīros, ne brīdi nedomāju par viņas augumu, viņa kā sieviete man bija kļuvusi nepievilcīga, pat nepatīkama.

Guntis (41). Man bija 16 gadus jaunāka draudzene ar silikona krūtīm. Nezinu, patika vai nepatika man tās krūtis, bet galu galā satiku pavisam citu meiteni, un savu silikona karalieni izliku pa durvīm, jo uzvedās skuķis briesmīgi. Tagadējā draudzene pēc visiem pieņemtajiem standartiem nav ideāla, viņai bijuši arī divi bērni, tāpēc krūtis...nu krūtis kā krūtis, man mīļas tādas, kādas ir.

Skaidrs ir tas, ka dzenamies pēc ideāliem, bet kas īsti tos radījis? Pats dīvainākais, mēs zinām – skaistumkopšanas magnāti mūs pazemo un izmanto, prezentēdami savus jaunos produktus – precelulīta krēmus, modīgus apģērbus un arī apakšveļu, uz gludiem, pievilcīgiem un laika zoba neskartiem augumiem. Tas, ka žurnālos redzamajām meitenēm nereti pat nav 18 gadu, mums nekalpo kā mierinājums. Un viņi ir panākuši savu, arī mēs kā šakāļu mātītes metamies virsū vietējai zvaigznei, kas trāpījusies neveiksmīgā bildē un nevar īsti lepoties ar gludiem augstilbiem vai pilnīgu dekoltē zonu. Apburtais loks, vai ne? Tajā pašā laikā izmisumā sapņojam par krūšu palielināšanas operāciju vai augumu kā Andželīnai. Un kā gan ne? Viņš taču ar tādu aizrautību skatās visas filmas ar pasaules seksīgākās sievietes piedalīšanos! Bet patiesība ir pat pārsteidzoša...

Gints (38). Sievietēm ir jāzina, ka vīrietis vienmēr skatās uz citām sievietēm. Tas ir nenovēršami, bet tas NEKO nenozīmē. Nu Breds Pits taču arī ir baigais smukulītis, un tikai nevajag teikt, ka viņš jums nepatīk! Jā, arī es pievēršu uzmanību lielām krūtīm, es tās pamanīšu, bet ko tad es tālāk varētu ar tām iesākt? Ja mani interesē tikai sekss, tad droši vien izvēlētos sievieti ar lielām krūtīm, bet citādāk šīs formas aiziet otrajā plānā. Nevienam no maniem draugiem nav sievietes ar lielām krūtīm. Protams, jaunībā uz ielas svilpām un visādi citādi izrādījām uzmanību, skolā arī diskotēkās pamīcījām lielpupainās, bet tagad, kad jau esam uzsākuši ģimenes dzīvi, tas viss ir pavisam citādāk. Brīžiem sieviete pati vērš vīrieša uzmanību uz savām nepilnībām, ko viņš nekad mūžā pat nebūtu pamanījis.

Sandra (28). Man ir mazas krūtis, bet nesūdzos. Ar draugu abi kopā pat mēdzam novērtēt filmu aktrises un izteikties atzinīgi par to, ka “ir pupi un ir dibens”. Arī uz ielas vai mašīnā kopā braucot gadījies, ka pati vēl piebakstu - paskaties, tā nu gan bija baigā beibe! Tas tāpēc, ka es nejūtos apdraudēta, nekad neesmu jutusies nesmuka vai apdalīta. Ja draugs man pateiktu, ka vēlas, lai ielieku sev krūtis, visticamāk, apvainotos. Un, ja neielikšu, tad kas? Man šķiet, ka patiesībā jau pašas sievietes uz sievietēm skatās vērtējošāk nekā vīrieši, kas pēc pāris sekundēm jau to seksīgo zaķi ar lielajiem pupiem ir aizmirsuši. Bet sievietes atceras un vēl kultivē domu, ka tā ir galvenā vērtība.

Lai nu kā, bet plastiskie ķirurgi joprojām apstiprina, ka Latvijā krūšu palielināšana ir pieprasītāko plastisko operāciju topa augšgalā. Sev par mierinājumu, protams, varam palūkoties uz citu valstu dīvainībām. Pasaulē lielu popularitāti iemantojušas silikona pēcpuses, bet Amerikā bezdarbniekiem piedāvā pat bezmaksas botulīna injekcijas. Tikai ko mēs īsti iegūtu, ja uz burvju nūjiņas mājienu visas kļūtu perfektas?  Var gadīties, ka mūsu vīrieši mūs nemaz neatšķirtu...