Droši vien katrai no jums, kura ir uzsākusi interesēties, kā atbrīvoties no liekā svara, uzlabot ķermeņa formas un veselību, ir nācies dzirdēt ieteikumu ēst biežāk-mazām porcijām. Tomēr daudzas šo ieteikumu atmet kā maznozīmīgu, vairāk koncentrējoties uz citām lietām. Dažas uzskata, ka pietiek vienkārši ēst mazāk, citām liekas absurdi ēst biežāk, jo tādejādi, šķiet, var apēst vairāk un daudz grūtāk būs no tā atbrīvoties. Cita vienkārši pasaka, ka tas nav iespējams, jo....kam seko daudz dažādu argumentu.
Ieradumam ir liels spēks. Vairums no mums vienkārši ir pieradušas pielāgoties dzīves un darba apstākļiem, pakļauties ieradumiem, pat necenšoties ko mainīt. ‘’Es brokastis nevaru ieēst’’, ‘’es nevaru tik agri piecelties’’, ‘’es nezinu, ko lai es ņemu līdz’’, ‘’man nav laika’’, ‘’man darbā nav tādu apstākļu’’, ‘’man ir pārāk daudz darba’’, ‘’man nav laika ēst pusdienas’’, ‘’man nav kur ēst pusdienas’’, kā rezultātā mums ir viena ēdienreize: vakariņas, kas, ņemto vērā, ka visu dienu nekas nav ēsts, mēdz būt ārkārtīgi sātīgas un pamatīgas, plus vēl lielo izsalkumu sajūtu remdējot, mēs viegli pārkāpjam robežu, aizkuras beidzas izsalkums.
Pat, ja uzņemto kaloriju skaits ir vienāds, cilvēkam, kurš tās ir sadalījis 5 nelielās ēdienreizēs un tam, kurš visu patērē vienā vai divās reizēs, rezultāts nebūt nav viens un tas pats!
Lūk, kas būtu jāatceras pat visaizņemtākajiem: lai pārtraukums starp ēdienreizēm nepārsniedz 5 stundas! Ideālā variantā pieturamies pie 3-4 stundām.
Ja būsim absolūti godīgas pret sevi, vai vienmēr mēs izlaižam ēdienreizi tiešām tikai tāpēc, ka tas ir absolūti neiespējami? Visu dienu ''uz riteņiem''? Uzkodas var turēt arī savā automašīnā. Darba vietā nav virtuves? Atrodam vietu, kur varam uztaisīt 10 min. pārtraukumu un apēst līdz paņemto maizi, banānu vai salātus. Atcerieties, ka tas ir vajadzīgs pirmkārt jūsu veselībai, un arī jūsu darbadevējam ir vajadzīgi veseli darbinieki. Bieži vien mēs kautrējamies ēst citu klātbūtnē. Bet pārsvarā ir slinkums, mums ir grūti piecelties agrāk, lai paspētu pabrokastot un kaut ko pagatavotu līdzņemšanai. Slinkums pārtraukumā iziet laukā no darba vietas, lai mērotu ceļu līdz tuvākajai ēstuvei vai soliņam parkā, kur apēst savas sviestmaizes.
Tiklīdz pārtraukums starp ēdienreizēm pieaug un sasniedz kritisko robežu, organismam ieslēdzas iekšējais trauksmes signāls, kas liek uzkrāt tauku rezerves. Ja uzturs tiek saņemts regulāri, nav trauksmes, nav stresa, vielmaiņa darbojas normālā režīmā. Nav bada sajūtas, nav pārēšanās un smaguma sajūtas kuņģī, no kuras atbrīvojoties, nereti ķeramies pie medikamentiem.
Diemžēl daudzas vēl aizvien uzskata, ka ēst vajag retāk un mazāk, un pat priecājas, ja aizņemtības dēļ nav paguvušas papusdienot un pat lepojas ar to, ka nebija apetītes un ‘’vispār man nemaz negribas ēst’’. Pa dienu kaut kas ir ‘’’ieknābāts’’, bet vakariņas, kā jau daudzi ir dzirdējuši, ir ‘’jāatdod ienaidniekam’’ un vispār, ‘’pēc plkst. 18:00 es neēdu!’’ Kad pēc šādiem pārtraukuma periodiem organisms tiek pie barības, tad tas izmisīgi cenšas bagātināt savas rezerves un veidot uzkrājumus. Parasti arī tas izdodas, jo bieži vien pēc badīgās darba nedēļas seko ‘’svētki’’. Garlaicīgas brīvdienas pie televizora un pilna ledusskapja, vai arī ciemošanās pie kādiem draugiem, radiem un viņu bagātīgā viesu galda, kur atrodas ārkārtīgi daudz lietu, no kā ‘’nevar’’ atteikties.
Tieši šī nesakārtotība un absolūtais haoss mūsu uzturā, rada vislielākās problēmas. Kādam gastrītu, citam-liekus 20 kg ar sekojošām sirds-asinsvadu kaitēm, sāpēm locītavās...u.t.t. Problēmas, kuras ir krietni vien lielākas, nekā laiku pa laikam apēsts kāds našķis, vai kalorijām bagātāks ēdiens.
Bieži vien ir tā, ka cilvēks ir uzsācis arī regulāras sporta aktivitātes, bet rezultāta nav. 90% gadījumos var vainot tieši to, ka nav mainīti uztura paradumi. Ja uzturā, attieksmē pret sevi un domāšanā valda haoss, tad ar tikai fitnesu mēs maz ko varam ietekmēt.
www.vivido.lv
