espati.lv

KRŪŠU palielināšana ar implantiem – reālas SIEVIETES stāsts

KRŪŠU palielināšana ar implantiem – reālas SIEVIETES stāsts

Autors: Linda Krūmiņa
Foto: bigstockphoto.com
2014. gada 11. marts

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Krūšu palielināšana ir ķirurģiska operācija, kuras laikā ar implantu palīdzību tiek uzlabota krūšu forma un izmērs. Par šīm operācijām tiek runāts un rakstīts daudz – parasti tās ir intervijas ar ārstiem, raksti par operācijas gaitu u.c. Taču espati.lv nolēma paraudzīties uz šo lietu no cita skatu punkta – aicinājām savā pieredzē dalīties reālu sievieti, kura pati uz savas ādas ir izbaudījusi, ko nozīmē krūšu palielināšanas operācija. Kā tas ir? Izlasi!

IDEJAS DZIMŠANA
Plastisko ķirurgu apkopotie izplatītākie iemesli, kuru dēļ sievietes sāk domāt par krūšu uzlabošanas un palielināšanas operāciju ir šādi:
  • Krūšu izmēra un formas izmaiņas pēc straujām ķermeņa svara svārstībām, kas var rasties slimības, drastiskas diētas un dzīvesveida, kā arī grūtniecības rezultātā.
  • Krūšu asimetrija – krūtis nav vienāda lieluma. Krūšu asimetrija ir novērojama ļoti daudzām sievietēm, taču, ja tā ir ļoti redzama un traucējoša, tad palīdzība tiek meklēta pie plastiskā ķirurga.
  • Krūšu rekonstrukcija pēc onkoloģiskas operācijas. Pēc onkoloģiskām operācijām plastiskā ķirurģija var palīdzēt atgūt zaudēto pašapziņu un vēlamo krūšu izskatu.
  • Krūšu novecošana. Protams, tas ir neizbēgams process, no kura neviena sieviete nav pasargāta.
  • Pēdējais un ļoti izplatītais iemesls mūsdienās ir ideālās sievietes tēla kults. Šeit plastiskie ķirurgi un psihologi min dažādus sieviešu personīgos uzskatus par savu krūšu neatbilstību vēlamajam izskatam un līdz ar to iemeslus, kādēļ viņas vēlas veikt krūšu palielināšanas operācijas.
Evelīna, 29 gadi (krūšu operāciju veikusi pirms 4 gadiem): Man jau no pusaudzes gadiem, kad krūtis tikko sāka veidoties, bija redzama diezgan izteikta krūšu asimetrija – krūtis atšķīrās par kādu pusotru izmēru. Kaut kā nebūt ar to sadzīvoju visus šos gadus. Ikdienā jau tas ļoti nemaz netraucēja, galvenais – izvēlēties stipri polsterētu krūšturi, kas nomaskē nepilnību. Taču tas ļoti traucēja attiecībās ar vīrieti. Lai gan man jau vairākus gadus ir uzticams un mīlošs partneris, kurš mani uzskata par ideālu, tādu kāda esmu,  man pašai šādas pārliecības par sevi vienalga īsti nebija. Kā šodien atceros brīdi, kad dzima ideja par krūšu operāciju – kādā žurnālā pamanīju reklāmu, ka viena no vadošajām plastiskās ķirurģijas klīnikām Latvijā piedāvā akciju – krūšu palielināšanas operāciju ar atlaidi! Man tas bija kā sitiens ar bomi pa galvu – sapratu, ka tas ir tas, ko man vajag, lai beidzot sāktu justies labi. Tad arī pamazām dzima ideja par operāciju...

Kad ideja ir dzimusi, pirmais solis uz tās īstenošanu ir došanās pie izvēlētā plastiskā ķirurga uz konsultāciju. Pirmās konsultācijas laikā ārsta pienākums ir izrunāt ar pacienti pilnīgi visu par attiecīgo operāciju, tā sakot, no A – Z, kā arī atbildēt uz visiem, pacientei interesējošajiem, jautājumiem, lai kādi tie arī nebūtu. Šajās konsultācijās tiek izrunāts iemesls, kādēļ ir vēlme krūtis palielināt, piemeklēts vēlamais to izmērs, kā arī forma, kas atkarīga no implantu veida. Ārsta pienākums ir arī informēt pacienti par visām iespējamajām, nevēlamajām komplikācijām, kas var rasties operācijas gaitā un pēc tās, piemēram, pacientes organisma nevēlēšanās pieņemt svešķermeni jeb implantu, tā atgrūšana, problēmas ar narkozes nepanesamību operācijas laikā u.c. Protams, tiek izrunātas arī finansiālās lietas. Konsultācijai noslēdzoties, sievietei ir jābūt pilnīgai skaidrībai par visu, kas saistīts ar šo operāciju, ārsta pienākums ir sniegt pamatīgu informācijas apjomu, ko sievietei rūpīgi apdomāt, pirms tā pieņem izšķirīgo lēmumu.

Evelīna:
Pirmā konsultācija bija ļoti informācijas un emociju pārpilna. Mans ārsts bija ļoti jauks, tāds, kuram ir viegli uzticēties. Man nebija neērti stāstīt par savu krūšu asimetriju un to, kādēļ tā mani traucē. Taču jau konsultācijas laikā sapratu, ka mans gadījums nav pavisam vienkāršs, jo krūšu asimetrija nozīmē to, ka vienā krūtī implants būs lielāks, bet otrā mazāks. Un ārsta pienākums un atbildība ir izrēķināt šos te tilpumus, lai gala rezultāts būtu pēc iespējas vienādāks. Lielu daļu no konsultācijas laika mans ārsts cītīgi rēķināja tilpumus un es sapratu tikai to, ka pati tur neko nevaru līdzēt – man bija pilnībā jāpaļaujas uz ārsta prasmēm un pieredzi. Piedevām ārsts mani brīdināja, ka 100% garantiju dot viņš nevar, iespējams, ka krūtis vienalga nedaudz atšķirsies arī pēc operācijas, jo nevar zināt, kā tās reaģēs uz svešķermeni – implantu. Man tika sniegta informācija par dažādām iespējamām komplikācijām un blakusparādībām, arī rādīti reāli attēli. Sapratu, ka tā ir milzīga atbildība, kuru uzņemos. Taču to brīdi, kad man vajadzēja izvēlēties savu jauno krūšu izmērus, es neaizmirsīšu nekad. Ārsts lika man uzvilkt tādu pieguļošu krekliņu, zem kura es varēju palikt dažāda izmēra mākslīgās krūtis un spoguļoties. Man bija jāizvēlas krūtis, kādas gribu – sajūtas bija nereālas.”

GATAVOŠANĀS OPERĀCIJAI
Kad lēmums ir pieņemts, un sieviete ir izvēlējusies par labu krūšu palielināšanas operācijai ar implantiem, sākas gatavošanās process, kas nebūt nav tik vienkāršs kā varētu šķist:

Evelīna:
„Kad pozitīvais lēmums par operāciju tika pieņemts, sākās diezgan garais ceļš līdz tai. Pirmkārt, man bija jāapmeklē mans ģimenes ārsts, ginekologs un jāveic arī krūšu ultrasonogrāfija, visiem šiem speciālistiem bija jāsniedz pozitīvs lēmums par to, ka es vispār drīkstu veikt šādu operāciju. Man bija jānodod asinsanalīzes, kā arī plastiskās ķirurģijas klīnikā jāatbild uz visdažādākajiem jautājumiem par savu veselību. Man tika izskaidrots, ka šī ir ļoti nopietna operācija, kas notiek vispārējā narkozē. Un, tā kā man iepriekš mūža nekādu operāciju nebija bijis, neviens īsti nevar prognozēt kā mans organisms reaģēs uz narkozi un visu pārējo. Kad visi ārsti bija apstaigāti, visi izmeklējumi un analīzes veiktas, tika nolikts operācijas datums. Un es parakstīju dokumentu, ka esmu informēta, apzinos un izprotu visas iespējamās blakusparādības un komplikāciju riskus, kas var notikt operācijas laikā un pēc tās... ”

OPERĀCIJAS DIENA
Evelīna: „Operācijas dienas rītā mani uz klīniku atveda mans draugs. Atceros, ka satraukums bija milzīgs, sirds burtiski meta kūleņus. Klīnikā man lika pārģērbties halātā un pie manis atnāca anestezeologs, kas man uzdeva dažādus jautājumus, no kuriem es godīgi sakot neko neatceros. Tad mani pārveda uz operāciju zāli, noguldināja uz operācijas galda. Ārsts prasīja vai esmu gatava, pie manas pozitīvās atbildes viņš smaidīja un novēlēja saldus sapņus. Anestēzija iedarbojās kādas nepilnas minūtes laikā. Nākamais, ko atceros, kā ārsts un māsiņa mani modināja jau pēc operācijas. Es jau biju pārvesta uz savu palātu. Pirmais, ko es izdarīju, aptaustīju savas, ar apsējiem nosaitētās, krūtis. Un tur tās bija – man tās pirmajā brīdī šķita milzīgas un tik vienādas!”

ATVESEĻOŠANĀS PĒC OPERĀCIJAS
Atveseļošanās periods pēc krūšu palielināšanas operācijas ar implantiem katrai sievietei mēdz būt individuāls, tomēr vidēji ārsti min vienu mēnesi, kas nepieciešams, lai sieviete pilnībā atlabtu no operācijas un sadziedētu brūces. Pirmajos trīs mēnešos krūtis ir cietas, nereti uztūkušas un izskatās ļoti nedabīgas. Pēc 6 mēnešiem tās palēnām ieņem savu formu, kāda tā būs turpmāko dzīvi. Un aptuveni pēc viena gada var teikt, ka pēcoperācijas periods ir pilnībā noslēdzies un krūtis ir ieguvušas savu jauno veidolu.

Evelīna:
„Atveseļošanās no operācijas manā gadījumā bija ļoti smags periods. Klīnikā pavadīju divas naktis pēc operācijas, tad mani palaida mājās. Ārsts izrakstīja gan spēcīgas pretsāpju zāles gan antibiotikas. Sāpes bija tiešām milzīgas, knapi varēju pakustināt rokas, neko pacelt nevarēju nemaz. Pirmā nedēļa bija kritiska - pagulēt nevarēju ne uz vēdera, ne sāniem, tikai uz muguras, bet arī tā ar lielām sāpēm. Piedevām manā gadījumā arī pēcoperācijas brūce zem vienas krūts negribēja dzīt kā vajadzētu. Kopumā mēnesi es biju pilnīgi ārā no aprites, man vajadzēja kādu, kas man palīdz, jo, piemēram, ar mašīnu pabraukt nevarēju, jo nebija spēka pagriezt stūri. No rītiem gultā nevarēju pati bez palīdzēšanas piecelties sēdus – tik spēcīgas bija sāpes. Taču pēc mēneša tās arvien vairāk atkāpās. 

Ja runā par pašām krūtīm, tad par tām objektīvi var spriest tikai pēc mēneša vai pat diviem, jo līdz tam ir liels pampums un tās izskatās milzīgas. Pirmajā reizē, kad pati tās ieraudzīju bez apsēja, nobijos, jo tik lielas negribēju. Bet tad ārsts izskaidroja, ka tas ir tikai pampums. Manā gadījumā asimetriju izdevās ievērojami labot, lai gan nedaudz tā tomēr vēl ir palikusi, bet es esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Manas krūtis izskatās dabīgas un nezinātājs nepateiks, ka tās ir mākslīgi palielinātas.

Manā gadījumā nekādas pēcoperācijas komplikācijas nebija, ja neskaita to, ka viena šuve slikti dzija un tagad tā rētiņa nav tik smuka, kā varbūt gribētos. Kopumā pavisam labi jutos kādus 2-3 mēnešus pēc operācijas, kad arī krūtis sāka palikt arvien smukākas, sāpes jau bija atkāpušās. Ja tagad atskatās uz visu šo laiku, man šķiet, ka biju traka. Tagad diez vai šādam lēmumam vairs sadūšotos. Arī uz tādām sāpēm otrreiz mūžā laikam labprātīgi vairs neparakstītos. Tomēr – to, ko esmu izdarījusi , noteikti nenožēloju, jo man tagad ir tiešām skaistas krūtis, kas liek man justies pilnvērtīgai.”



Saistītie raksti

Skaistu krūšu noslēpums - 5 padomi kā tās iegūt

Kā atradināt mazuli no krūts

Tu neesi viena

Uzmanības zonā - dekoltē

Kā atrast sev piemērotu krūšturi? Mēs palīdzēsim



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

Svilpe (viesis), 2014. gada 11. marts, 22:35

Mnjā, ir par ko padomāt...

Ziņot par nekorektu komentāru
Uhh (viesis), 2014. gada 12. marts, 09:28

Super patiesi... nekad nebiju neko lasījusi par šo tēmu no šāda skatu punkta! Malači, ka laužat iesūnojušo viedokli, ka krūtis palielina tikai, lai varētu pagozēties ar milzu dekoltē, izrādās ir arī citi iemesli!

Ziņot par nekorektu komentāru
Niks (viesis), 2014. gada 12. marts, 10:26

Labs raksts. Nu ir skaidrs, ka es labāk sadzīvoju ar savām tādām, kādas tā ir :)

Ziņot par nekorektu komentāru
Lasma (viesis), 2014. gada 12. marts, 16:12

Rudenī veicu ausu korekciju, no sāpēm likās ka sajukšu prātā, un ikreiz, kad iedomājos par vēl kādu plastikas operāciju, uzreiz sev lieku padomāt - ja reiz ausu korekcija likās murgs, vai pati būtu gatava izturēt tik nopietnu operāciju kā krūšu palielināšana vai deguna korekcija, vēlmes uzreiz pāriet un spogulis nemaz tādas šausmas nerāda.

Ziņot par nekorektu komentāru
Sinča (viesis), 2014. gada 13. marts, 09:27

Saka jau, ka seja un krūtis ir tās divas zonas, kas sāpot mežonīgi, jo tur tie nervi daudz! Tomēr domāju, ka taisot kādu operāciju ir jārēķinās ar to, ka sāpēs, jo kā gan citādi. Ir jāņem brīvs darbā un jāzina, ka būs, kas atbalstīs.

Ziņot par nekorektu komentāru
1  2  3  4  


kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna