Kā notievēt, jeb lieki kilogrami vai lieki centimetri?

Kāp uz svariem – ak, nē, jau atkal kilograms klāt! Tik daudz taču strādāts, no tik daudz  kā esi atteikusies... Nupat pašai jau šķitis, ka ideālais svars varētu būt sasniedzams, bet – še tev! Riebīgie svari atkal rāda kaut ko briesmīgu. Un tev tā vien gribas visam atmest ar roku.

Pajautāt sievietei viņas vecumu ir nepieklājīgi, taču  svars ir trīsreiz jūtelīgāka tēma.  Bieži vien mēs nevienam, pat labākajai draudzenei, neatzīsimies, cik īsti sveram. Klusībā rēķinām ķermeņa masas indeksus un līdz izmisumam cīnāmies ar vienu vai pieciem liekajiem kilogramiem.

Un brīžos, kad, ignorējot spiegšanu,  kliegšanu un brīdinājumus neskatīties,  esi  tomēr iemetusi acis draudzenes svariņu rādītājā,  atskan attaisnojumi – ai, nu man taču ir smagi kauli,  es tikko izdzēru glāzi ūdens, man ir tās dienas.... Stop, nerauc pieri. Jo galu galā patiešām – kāda gan starpība, cik to kilogramu – uz pieres nevienam svars nav rakstīts, taču centimetri –  tos gan ievēro visi...


Skaiti centimetrus, nevis kilogramus!
Svars, protams, ir ļoti svarīgs, bet bieži vien tas patiešām nav galvenais rādītājs. Nav runas par nopietnu aptaukošanos, bet tieši par tiem dažiem kg, kas sabojā omu. Un draudzene, pati to neapzinādamās, attaisnojoties, iespējams, runājusi baltu patiesību. Svaru ietekmē dažādi faktori – gan kaulu masa, gan šķidruma daudzums organismā, sievietes cikla maiņas utt.,  un kilograms šur vai tur nemaz nenozīmē, ka sāc aptaukoties.  Apēd kilogramu ābolu vai izdzer litru ūdens, un tas jau atspoguļosies svaru rādītājā. Svara izmaiņas trīs kilogramu robežās ir pilnīgi normālas. Savukārt, ja tavs vidukļa apkārtmērs sasniedz 80 un vairāk centimetru – tas gan ir rādītājs, ka nu vairs nepavisam viss nav kārtībā, jo šis skaitlis ir bīstams ne tikai tavam izskatam, bet arī veselībai.

Kā stāsta dietologs Andis Brēmanis, cītīgi sekot savām svara izmaiņām un svērties trīsreiz dienā ir slimīgi un pavisam muļķīgi. Kā galveno svara indikatoru ārsts min pašsajūtu – gan fizisko, gan garīgo. Ja nevari noliekties, lai aizsietu kurpju auklas, uzkāpt pa kāpnēm kļūst grūtivai – ja nekas vairs neizskatās labi, mīļākie džinsi neiet ciet un jau atkal jāmaina garderobe, turklāt  jūties briesmīgi – tas ir pirmais signāls, kam jāpievērš uzmanība. Un tikai pēc tam kilogramu skaitam.

Taču nereti par savu riepu raud un kilogramus cītīgi skaita arī tās, kuras nēsā 36. izmēra apģērbu. Šeit nu palīgā nāks centimetri – izmēri savu vidukļa un gurnu apkārtmēru. Neraudi, ja viduklī centimetru lente uzrāda vairāk par 60 – tikai retajai ir izslavētās proporcijas, un tas nebūt arī nav vajadzīgs. Citai daba ir devusi platus gurnus vai spēcīgu muguru. Un labi, ka tā. Atceramies Dženiferu Lopesu un viņas slaveno dibenu! Ne tuvu 90 cm, bet kā pasaule par to jūsmo!

Svarīga ir vidukļa un gurnu proporcija. Izdali savu vidukļa apkārtmēru ar gurnu apkārtmēru, un iegūtais skaitlis parādīs, vai ir vērts uztraukties. Ideālā proporcija būtu 0,67 (tātad turpmāk atceramies – nevis 90-60-90, bet 0,67!). Nav vērts satraukties arī, ja kalkulators uzrāda 0,70 vai 0,75. Skaitlis, pie kura sākt domāt ir 0,85 un uz augšu. Tas nozīmē, ka tava ķermeņa sievišķīgais izliekums ir apdraudēts, centimetru ir par daudz un droši vien arī pašsajūta vairs nav no labākajām. Ja, mērot sevi, izdomā pārbaudīt arī mīļotā vīrieša formu, nepiemēro viņam savus centimetrus – vīriešiem šis koeficients variē robežās no 0,9 līdz vienam. Ja skaitlis ir lielāks, izslavētais alus vēderiņš ir klāt.


Kā un kad vislabāk sekot līdzi pārmaiņām ķermenī?
Varam nomierināt tās, kuras sveras katru dienu, meklējot pārmaiņas svarā – tādā veidā var tikai sabojāt nervu sistēmu un salauzt svarus – pilnīgi pietiks, ja mērīsies vai svērsies reizi nedēļā. Vislabāk to darīt vienā un tajā pašā laikā – no rīta pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas. Tad rezultāts būs samērā objektīvs un salīdzināms. Optimāls svara zudums ir 0,5–1 kg nedēļā, ne vairāk. Ievērojamāka svara samazināšanās  panākama ar drastiskām metodēm, kas ir kampaņveidīgas un pēc kurām centimetrus atgūsi divtik ātri.

Vieglāk un objektīvāk, nekā kontrolēt kilogramus, būs kontrolēt apkārtmēru. Tā vietā, lai reizi nedēļā svērtos, tikpat labi vari sevi nomērīt. Izvēlies konkrētas problēmzonas – vidukli, lielus, gurnus. Varbūt tevi uztrauc augšdelmu apmērs, tad izmēri tos, pirms uzsāc svara zaudēšanu. Pēc nedēļas izmēri šīs vietas, vēl pēc nedēļas – atkal, un tā uz piekšu. Tādējādi tu precīzi un uzskatāmi varēsi sekot sava ķermeņa pārmaiņām un nebūs tik ļoti jāsatraucas par to, ko rāda svari.  Turklāt šie rezultāti ir daudz iepriecinošāki, jo skaidri un gaiši parāda, cik daudz vietas uz šīs pasaules tu aizņem. Kilogramu skaits tomēr ir mazāk vai vairāk abstrakta vienība (neviens jau to kilogramu skaitu nezina, turklāt nav viena konkrēta ideālā svara), bet centimetri – tur zemūdens akmeņu nav. Izvēlies savus perfektos cm, un aiziet! 

Jebkurā gadījumā – pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir pašsajūta – ja nejūties labi fiziski vai pašapziņa arvien rūk, ir skaidrs, ka kaut kas jādara. Taču stāvēšana uz svariem nepalīdzēs – jāmeklē cēlonis dzīvesveidā, un lēnām, iespēju robežās tas jāmaina.  Nav jēgas mesties septiņu dienu ābolu vai biezpiena diētā un atņemt sev vienu no lielākajām dzīves baudām – garšīgu maltīti. Svara zudums ir process – tavs svars – tavs dzīvesstils. Un, runājot par kilogramiem, kāpēc gan skaitīt un pārdzīvot par tiem, ja tavs spoguļattēls  un tas, kā tevi redz citi, visu pasaka bez jebkādiem svariem. Un vispatīkamākais taču ir uzvilkt mīļākos džinsus bez piepūles un izspiestiem tauciņiem un iziet uz ielas augsti paceltu galvu, zinot, ka jūties un izskaties lieliski!